Lai pareizi un veiksmīgi izaudzinātu labradoru, viņam ir nepieciešana ērta, sausa mājvieta, saule, svaigs gaiss, pietiekoši daudz pastaigu un atpūtas, pareizi sabalansētas barības daudzums un ēšanas režīms. Jau pirmajā dienā (vēlams pat pirms kucēna ierašanās mājās) ir jāizdomā, kur kucēns varēs atpūsties, grauzt savu mīļoto kauliņu un mantiņu, t.i. jāatrod kucēnam “vieta”. Ļoti ērti ir nopirkt jau gatavu suņa guļvietu, bet vēl labāk par “vietu” var izmantot transporta konteineru – jau gatavu būdu jūsu labradoram, kuru varēs ņemt līdzi uz izstādēm, lai ieliktu tajā suni pirms ringa (tas ir ļoti ērti – atbrīvo jums rokas, jo suns nav jātur pie pavadas un jāseko, lai tas nekontaktētos ar citiem suņiem), arī mājās ir ērti, ja var ielikt suni slēgtā būdā, lai viņš netraucē, piemēram, mājas uzkopšanā vai nesastrādā nedarbus, kamēr jūs neesat mājās. Labradoram var pirkt “vari-kennel” konteinerus “extra-large” vai “large” izmēros. Konteinerā ir jāieliek matracis vai paklājiņš no materiāla, ko viegli izmazgāt vai iztīrīt ar putekļu sūcēju. Suņa “vieta” vienmēr jātur tīra un kārtīga, tā regulāri jāizpurina vai jāizsūc ar putekļu sūcēju. Iemācīt kucēnam pazīt “vietu” nav nemaz tik grūti, galvenais – apbruņoties ar pacietību. Jāmāca suņuks ir pakāpeniski, pielabinot suni ar kauliņu vai kādu gardumu, arī ne ilgi, lai viņš nenogurtu. Kad kucēns atrodas “vietā”, nekādā ziņā nedrīkst viņu bārt vai sodīt. Jums jāatceras, ka kucēna “vieta” – tas ir viņa patvērums un tam jāizraisa sunī tikai pozitīvas emocijas. Suņa turēšanai konteinerā ir pozitīvi panākumi – nesagrauzti apavi un mēbeļu vai citi stūri, arī jūsu suņa dzīvība ir labāk pasargāta, jo jūsu prombūtnē viņš nevar pārgrauzt elektrības vadu vai sagrauzt veļas pulvera paku, dažādas zāles u.c., kas var beigties letāli.
Rūpes par kucēnu
Lai aprūpētu labradora kucēnu, nav nepieciešamas īpašas prasmes un māka. Galvenās prasības kucēna aprūpē ir sauss, tīrs, izvēdināms mājoklis, pilnvērtīga barība un pastaigas.
Kucēns ir jāapskata katru dienu, īpašu uzmanību veltot acīm, ausīm un vilnai. Acīm vienmēr ir jābūt tīrām, bez notecējumiem, nereti gan var būt mazi izdalījumi (tā saucamais “miegs”). Ausīm ir jābūt tīrām, bez izdalījumiem, bez smakas, normālā krāsā. Profilaksei reizi nedēļā suņa ausis ir jāiztīra ar uz kociņa uztītu vati, samērcējot to speciālā šķīdumā, kas domāts ausu tīrīšanai. Tomēr jāapskata ausis ir katru dienu. Lai koptu labradora spalvu, nav nepieciešams ilgs laiks. Iegādājieties speciālu suku ar nolocītiem sariem, ar kuru sukāt suni spalvas mešanas laikā, lai ātrāk izkristu jau mirušās spalvas. Laikā, kad suns spalvu nemet – pa reizei to var paķemmēt ar drēbju suku un norīvēt ar mitru drānu. Pirmoreiz suns spalvu met apmēram 6 mēnešu vecumā un, lai tā neieilgtu, ir jāpievieno barībai speciāli vitamīni spalvai, tai skaitā B grupas vitamīnus un biotīnu. Zooveikalos tiek pārdots speciāls putekļu sūcējs priekš suņiem – tam ir speciāla suka, kas reizē ķemmē spalvu un izņem mirušos matus. Turklāt kuces met spalvu biežāk nekā suņi, tas ir saistīts ar fizioloģiskiem procesiem organismā. 2 – 3 mēnešus pēc meklēšanās kuce intensīvi met spalvu, tai laikā viņai nomainās praktiski viss apmatojums.
Ar speciāliem mazgāšanas līdzekļiem labradoru vajadzētu mazgāt pēc iespējas retāk. Ziepes attauko ādu un suņa spalvu, kā reakcija pret ziepēm var veidoties blaugznas un mati var sākt lūzt Īpaša uzmanība ir jāpievērš jūsu mīluļa zobiem. Tie ir jāapskata regulāri, vēlams tos arī tīrīt regulāri – priekš tā ir nopērkamas īpašas zobu pastas, kuras var iegādāties zooveikalos. Regulāri ir jānoņem zobakmens, jo tā parādīšanās var novest pie iekaisuma mutes dobumā, kuru ārstēt ir jāuztic veterinārārstam. Ja suni kopsiet regulāri un pareizi barosiet, jūsu sunim nekad nebūs nepatīkama smaka un nevajadzēs izmantot speciālus līdzekļus. Suņa spalva vienmēr spīdēs, viņš būs dzīvespriecīgs un sagādās jums gandarījumu un daudz priecīgu brīžu.
Labradora kucēna barošana
Barojot kucēnu, jāievēro, ka:
1. kucēnam un arī pieaugušam sunim vienmēr jābūt pieejamam svaigam ūdenim (vienalga, vai barojat viņu ar sauso vai dabīgu barību),
2. barības un ūdens traukam jābūt suņa krūšu augstumā (to var nodrošināt, iegādājoties zooveikalā speciālus trauku statīvus vai paši izveidot tādu kā ķeblīti ar caurumu bļodiņas ielikšanai. Kucēnam augot, barības trauka augstums tiek pakāpeniski palielināts),
3. sauso barību kucēnam ir jādot tikai mitrā veidā (līdz tā ir pilnībā pievilkusies ar ūdeni), arī pieaugušam sunim vēlams dod mitrinātu barību, taču jāievēro, ka barība ir jāmērcē tieši pirms došanas sunim, jo izmērcētā veidā tā neuzglabājas.
Izvēloties kucēna barību, vienmēr jāatceras, ka suns ir plēsēju kārtas dzīvnieks un viņa zarnu trakta garums ir daudz īsāks nekā citiem dzīvniekiem, tāpēc, lai barība pilnībā pārstrādātos, viņam ir nepieciešamas dzīvnieku valsts izcelsmes olbaltumvielas.
Tomēr suņiem ir specifiska gremošanas fizioloģija – viņi barību rij lieliem gabaliem, nesakošļātu. Barības gremošana suņiem ir citādāka nekā cilvēkiem – tas ir jāievēro, gatavojot kucēnam barību un nosakot devu. Sastādot pilnvērtīgu kucēna ēdiena devu, svarīgi ir ne tikai olbaltumvielu, taukvielu, ogļhidrātu un minerālvielu daudzums, bet arī to daudzuma attiecība. Ir ļoti grūti patstāvīgi izveidot pareizo sastāvu un devas kucēna barošanai, jo katrā dzīves posmā kucēnam ir nepieciešams vai nu palielināt vai samazināt atsevišķu vielu daudzumu barībā. Šobrīd tiek piedāvāts plašs spektrs profesionālās suņu sausās barības, kuru sastāvs ir pareizi sabalansēts un jūs varat atrast piemērotāko barību katrai šķirnei un katram konkrētam gadījumam. Labradora kucēnam sauso barību var izvēlēties no plaša dažādu firmu piedāvāto barību klāsta. Jāpiemin, ka visas sausās barības varētu iedalīt divos veidos, kas tiek sauktas – profesionālās suņu barības un supermārketu barības. Šo barību atšķirība ir tāda, ka profesionālajā barībā visas sastāvdaļas un to attiecību formula ir nemainīgas, bet supermārketu barību sastāva formula ir nemainīga – OBV, tauku, OGH attiecība un procentuālais sastāvs nemainās, taču var mainīties šo izejvielu avots (atkarībā no tā, kādas izejvielas barības ražotājiem pieejamas lētāk). Profesionālo barību veidotāji paredz, ka suns saņem visas nepieciešamās barības vielas no konkrētās barības un piedāvā nemainīgu kvalitāti, tāpēc mēs iesakām jūsu sunim dod profesionālo barību, īpaši viņa dzīvei svarīgos posmos (augšana, grūsnība u.c.) Sākumā labāk nopirkt vairāku barību proves un pārbaudīt, kura kucēnam labāk garšos, vai viņam nerodas kādas alerģiskas reakcijas, barības izvēlē var pakonsultēties ar audzētāju, no kura ņemat kucēnu – ar kādu barību ir barota kucēna māte un kādu kucēns pats pirms tam ir ēdis. Latvijā var iegādāties vairākas augstas kvalitātes profesionālās barības: Eagle Pack, Eukanuba, Hill’s, Purina Pro Plan, Royal Canin u.c. Katrā no šīm barības tiek izmantotas dažādas izejvielas un ir dažādas formulas (dažādiem suņa vecuma posmiem, aktivitātes līmeņiem, arī ārstnieciskās barības). Barojot ar sauso barību jāatceras, ka barības firmu vajadzētu mainīt pēc iespējas retāk un kucēnam dodamajam barības daudzumam ir jāatbilst ražotājfirmas rekomendācijām, atkarībā no kucēna vecuma un svara. Parasti uz katras pakas ir atbilstoša tabula, pēc kuras noteikt kucēnam barības dienas devu.
Tāpat nepieciešams atcerēties, ka jebkurš papildus barības daudzums paredzētajai devai (olbaltumvielas un minerālvielas) var negatīvi ietekmēt kucēna veidošanos un paaugstināt risku patoloģisku procesu norisei organismā.
* * *
Arī tiem, kuri labradora kucēnu vēlas barot ar dabīgu barību, ir savi norādījumi un ieteikumi.
Kucēni vislabāk sagremo un pārstrādā jēlu gaļu. Ir aminoskābes, kuras sintezē suņa organisms, taču vairākas aminoskābes ir jāuzņem ar barību – lizīns un metionīns pietiekamā daudzumā ir sausajā raugā. Ja šīs aminoskābes netiek uzņemtas pietiekamā daudzumā, tas var izraisīt patoloģiskas sekas – piem. lizīna trūkuma dēļ tiek traucēta augšana un reproduktīvās sistēmas veidošanās, metionīns ietekmē aknu funkcijas. Dažādie proteīna avoti – gaļa, zivis, biezpiens – var papildināt viens otru, un veselīgam kucēnam šīs vielas nevar kaitēt. Kā papildus proteīna avots var noderēt vistu olas, tikai jāatceras, ka no jēlas olas kucēns uzņem 50 – 60%, bet no vārītas – 90% tās saturošā proteīna. Tāpēc olas ir jādod kārtīgi novārītas un ne biežāk kā 2 reizes nedēļā. Turklāt jēlu olu baltums no organisma izvada vitamīnu B.
No biezpiena olbaltuma (kazeīna) tiek uzņemti 90%, bet no termiski apstrādāta biezpiena kucēns uzņem vairs tikai no 67 līdz 28% (jo augstākā temperatūrā gatavots, jo mazāk biezpiens tiek izmantots).
Visus taukus suņa organisms uzņem un izvada teicami (līdz 90%). Ja suns tiek ilgstoši barots ar produktiem, kas satur tikai piesātinātas taukskābes (cietie tauki), rodas ādas slimības, tāpēc kucēna barībā ir jāiekļauj augu eļļas. Bojāti tauki nojauc organismā vitamīnus A un E, tāpēc kucēnu jābaro tikai ar kvalitatīviem produktiem.
Ogļhidrāti tiek uzņemti ar putraimiem un tos uzņemt vajadzētu ar griķu vai rīsu putrām, taču arī ne lielā daudzumā. Auzu pārslu un grūbu putras izraisa gremošanas traucējumus, šķiedrvielas saasina kuņģa un zarnu trakta peristaltiku. Turklāt, šķiedrvielas (celulozi) suņi neizmanto fizioloģijā, tā noder tikai kā balastviela. Visi ogļūdeņraži – putraimi un dārzeņi labāk tiek izmantoti organismā vārītā veidā. Kartupeļi un pākšaugi plēsēju kārtas dzīvniekiem pārstrādājas ļoti slikti, tāpēc no barošanas ar tiem ir jāizvairās, jo tie traucē B grupas vitamīnu uzsūkšanos. Ogļhidrātu daudzumu var uzņemt arī ar cietu rupjmaizi, sausiņiem, arī tāpēc, ka maizē ir daudz B grupas vitamīnu. Govs piena laktoze nesadalās un netiek uzsūkta zarnu traktā, jo pieaugušiem suņiem nav laktozes fermentu. Kucēniem organisms pārtrauc laktozes izstrādāšanu 2 mēnešu vecumā. Piens aiztur ūdeni zarnu traktā, var izsaukt caureju, kas var novest pie baktēriju iznīkšanas zarnu traktā. Tāpēc kucēniem pienu labāk nedot, bet izmantot skābpiena produktus.
Lielākā daļa minerālvielu un mikroelementu jau atrodas parastajā barībā. Papildus kucēnam nepieciešamais kalcijs, fosfors un magnijs var tikt uzņemts, dodot kucēnam grauzt jēlus kaulus (turklāt labāk dot plakanos kaulus – lāpstiņu, mugurkaula un locītavu kaulus), taču tikai ne agrā kucēna vecumā un laikā, kad viņam mainās zobi. Tā kā kucēna maigā barības uzsūkšanas sistēma vēl nav spējīga pārstrādāt rupjas olbaltumvielu struktūras, tāpēc barošana ar kauliem var izsaukt vielmaiņas traucējumus (caureju vai aizcietējumus), aizsprostošanos vai perforāciju zarnu traktā (ja kauli tiek sadalīti asos gabalos), vemšanu. Lai regulētu minerālvielu līdzsvaru organismā, labāk izmantot speciālās minerālvielu piedevas. Ir ļoti daudz dažādu firmu, kas ražo šāda veida produktus – Latvijā izplatītākie un biežāk lietotie ir firmas “BEAPHAR” produkti Vitamin Cal (vitamīnu un mikroelementu piedeva) un Irish Cal (kalcija un mikroelementu piedeva). Ja jums ir grūtības ar preparāta izvēli, tad prasiet padomu zooveikalā vai pie veterinārārsta. Vajadzētu izvairīties no kaulu miltu iebarošanas sunim, jo tie tiek ražoti no kritušu vai slimu lopu gaļas pārstrādes atliekām. Suņa organisms spēj sintezēt vitamīnus C un K, par citu vitamīnu avotu var noderēt aknas, sausais raugs, zaļumi, burkāni un āboli. Ja kucēna barībā ir pārāk daudz augu valsts produktu, tad ir jāpalielina minerālvielu deva, jo augu valsts produkti palielina mikroelementu deficītu, veidojot zarnu traktā nešķīstošus sāļus. Kopumā sagremošanā tiek uzņemts: jēls olbaltums – 90%, tauki – 75 – 90%, ogļhidrāti – 70 – 80%, minerālvielas – līdz 50%.
Kucēna diennakts devai ir jāsastāv no:
gaļas – 50 – 60 g/kg kucēna svara
taukiem – 3 – 6 g/kg vai 1/10 no gaļas daudzuma
ogļhidrātiem – 15 – 18 g/kg no kucēna svara vai ½ no gaļas daudzuma.
Pieaugušiem suņiem šie rādītāji ir 2 – 3 reizes zemāki. Dzīvnieku valsts un augu valsts produktu attiecībai kucēnam ir jābūt 3:1, bet pieaugušam sunim 2:1.
Barošanas biežums ir atkarīgs no dzīvnieka vecuma:
Kucēni 1-2 mēnešos – 5-6 reizes dienā
2 – 4 mēnešos – 4 reizes
4 – 7 mēnešos – 3 reizes
no 8 mēnešiem – 2 reizes
Tātad, galvenais proteīnu avots ir gaļa, zivis, biezpiens; tauku avots – augu eļļas un dzīvnieku tauki; ogļhidrātu avots – putraimi – griķu un rīsu, rupjmaizes sausiņi; minerālvielu avots – gatavās minerālvielu piedevas un, ja tajās neietilpst vitamīni, tad tos vajadzētu pievienot (vitamīni eļļā- A,D,E,K, vai A,D,E, + sausais raugs – B grupas vitamīni). Var dot speciālu vitamīnu piedevu kucēniem, ko var nopirkt jebkurā zooveikalā.
